Sibīrijas mātere

Izplatība. Aug Ķīnā, Mongolijā un Krievijā akmeņainos vai smilšainos zālājos, priežu mežos.

Ekoloģija. 20–80 cm augsts daudzgadīgs augs. Jutīgs pret salu. Aug saulainās līdz pusēnainās vietās. Dod priekšroku slapjām augsnēm ar labu drenāžu.

Morfoloģija. Stublāji stāvi. Apakšējās stublāja lapas savītušas ziedēšanas laikā. Vidējās stublāja lapas olveida, 4–5 cm garas, apakšdaļā dziedzerainas, ar plati ķīļainu pamatu, dziļi daivainas, ar 3 daivām, apmēram 2 cm garu kātu, daivas ir šauras, iegareni rombveida, ar 3 daivām, 1–3 mm platas. Augšējās seglapas gandrīz rombveida, ar 3 daivām, šauras, 1–2 mm platas. Ziedi balti, sarkanīgi vai purpursarkani, sakārtoti mieturos pa daudziem ziediem. Zied jūlijā–septembrī. Augļi ir rieksti.

Nozīme. Nav indīgs, un tiek audzēts kā dekoratīvs augs. Izmanto kā ārstniecības augu tradicionālajā Āzijas medicīnā, tā relaksējošā un nomierinošā efekta dēļ. Tiek uzskatīts, ka tas spēj samazināt potences problēmas, menstruāciju sāpes un nobrāzumus. Augam piemīt neliels apreibinošs efekts, Dienvidamerikā tiek saukts par mazo marihuānu.