Izplatība. Ziemeļamerikā: no Britu Kolumbijas līdz Oregonai.
Morfoloģija. Mūžzaļš, līdz 2 m augsts, stāvs krūms, parasti izplešas ar sakneņiem. Lapas nepāra plūksnaini saliktas, ar 5-13 sēdošām, olveidīgām vai otrādi olveidīgām lapiņām. Lapiņas spīdīgas, tumši zaļas, ziemā kļūst sarkanīgas, retāk blāvas, cietas un ādainas, ar rupji zobainām, dzeloņainām malām. Ziedi koši dzelteni, daudzziedu ķekaros dzinumu galos, viegli smaržīgi. Auglis zilganmelna oga, ar apsarmi. Zied aprīli, maijā. Augļi ienākas, jūlijā, augustā, septembrī.
Ekoloģija. Dabā sastopama duglāziju mežu pamežā, kā arī krūmājos Kaskādu kalnos un citur. Stāda skābā augsnē, pusēnā vai ēnā. Ziemā un pavasarī jāpasargā no tiešiem saules stariem. Latvijā ziemās apsalst līdz sniega segai. Sēklas izplata putni, nereti pāriet savvaļā.
Nozīme. Dekoratīva. Izmanto vītnēm, vainagiem u.c. Augļi ēdami, tos var lietot kā pārtikas krāsvielu. No saknēm un mizas iegūst dzeltenu krāsu.