Izplatība. Savvaļā aug daļā Pirenejos, Centrāleiropā un Dienvideiropā līdz Rietumkrievijai, naturalizējusies arī citos reģionos.
Morfoloģija. Suga pieder amariļļu (Amaryllidaceae) dzimtai. Daudzgadīgs, vasarzaļš lakstaugs, sasniedz 20-30 cm augstumu, veido sīpolus. Lapas lineāras, sulīgi zaļas. Ziedi pa vienam vai diviem, balti ar nelielu, zaļgandzeltenu plankumiņu ziedlapu galos, zied aprīlī. Lieliski vairojas veģetatīvi, īpaši labvēlīgos apstākļos novēro pašizsēju.
Ekoloģija. Labprāt aug kā saulainā vietā un gana labi jūtas arī lapu koku paēnā. Augiem vēlama mēreni mitra, trūdvielām ielabota, irdena smilšmāla augsne. Sīpolu saknes jāsaudzē no pāržūšanas vasaras svelmē, tādēļ stādījumam vēlama mulča. Pārstāda ik pēc 4-5 gadiem, kad vēl redzams daļēji dzeltējošais un atmirstošais lapojums, sīpolus nedrīkst ilgstoši iežāvēt.
Nozīme. Agrās ziedēšanas dēļ plaši iecienīta sīpolpuķe dekoratīvajā dārzkopībā.